WANT TO STUDY AT LLU?

en student.JPG

Šis ir vecais LLU portāls. Mūsu jaunā mājas lapa pieejama ŠEIT

Latvijas Lauksaimniecības universitātes fakultātes

 

LLU tapis produkts, kas cīnās par vietu ģimeņu pārtikas grozā

Izmantojot Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) atbalstu, sadarbībā ar Enno Ences ģimenes uzņēmumu «Milzu!» LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes zinātnieces Ilga Gedrovica un Sandra Muižniece-Brasava radījušas astoņas sauso brokastu pārslu receptes. Septembrī jaunā produkcija sāka ceļu pie pircējiem, un vienlaikus turpinās jauno recepšu ieviešana ražošanā.

Pusotru gadu LLU docentes projekta vadītājas I.Gedrovicas gaitas saistītas ar Kuldīgu, kur atrodas uzņēmuma «Milzu!» ražotne «Miķeļi». Tajā pagaidām gan strādā tikai trīs cilvēki, tomēr septembrī «Miķeļos» sāka ražot pirmos četrus I.Gedrovicas un S.Muižnieces- Brasavas brokastu pārslu variantus, ko jau piegādā lielveikalu tīkliem. Līdz nākamā gada janvārim plānots apgūt pārējās četras receptes, kuru izstrāde paredzēta ERAF atbalstītajā projektā «Ar šķiedrvielām bagātinātu ekstrudētu pārtikas produktu izstrāde».   

«Milzu!» nebaidās sacensties ar milžiem

Jau vairāk nekā divdesmit gadu gan lielos, gan arī diezgan mazos pārtikas veikalos piedāvājumā netrūkst tā saukto brokastu pārslu, taču «Milzu!» produkciju šonedēļ Jelgavas veikalos nemana. Pārdēvējas saka –  pirms laika bijušas, taču acīmredzot izpirktas. Uzņēmuma «Milzu!» īpašnieks E.Ence stāsta, ka Rīgas lielveikalos tās vēl esot, un iesaka jelgavniekiem «Milzu!» izstrādājumus lielveikalos pieprasīt. Tad arī no centrālās noliktavas «Milzu!» pārslas tiktu atvestas uz pilsētu, kur tās radītas. Viņš piebilst, ka par jauno produktu interesējušies arī mazāki veikali, taču uzņēmumam trūkst jaudas, lai to piegādātu visiem interesentiem. No sarunas ar uzņēmēju var just, ka nelielam ģimenes uzņēmumam nav viegli konkurēt ar lielražotājiem «Nestle», «Kellogg’s» un citiem, kas jau sen ieguvuši savu vietu pasaules tirgū. Tomēr «Milzu!» apņēmīgi cīnās par savu nišu.

Saldākais nav labākais 

«Ziņas» veica «mājas eksperimentu», vakarā virtuvē uz galda bērniem noliekot pirms vairāk nekā simts gadiem Šveicē tapušā uzņēmuma «Nestle» paku, kā arī paku ar «Milzu!» veikumu. Ātrāk iztukšojās ārzemēs ražotā, tajā pārslas bija saldākas, Latvijā ražotais palika vēl brokastīs.   

Projekta vadītāja LLU docente I.Gedrovica skaidro, ka no importētajām brokastu pārslām «Milzu!» produkcija atšķiras ar to, ka tās sastāvā nav kukurūzas, emulgatoru, e vielu, mākslīgo krāsvielu. Salīdzinot ar populārākajām brokastu pārslām, «Milzu!» divas vai pat trīs reizes mazāk pievienots cukurs. «Gandrīz visas izejvielas, izņemot kakao, kanēli un dažas citas garš­vielas, ir Latvijā audzētas: pilngraudu kvieši, rudzi, auzas, tritikāle, speltes kvieši. Produkcija ir krietni veselīgāka,» saka I.Gedrovica. Viņas paraksts kā garantija teiktajam ir uzdrukāts uz katras «Milzu!» ražotās pakas. 

Prieks, prāts, spēks un veiklība 

Pienā vai jogurtā šķīdinātas, vitamīniem bagātas pārslas Latvijā parādījās deviņdesmito gadu sākumā. 1993. gadā Ādažos, investējot 23 miljonus ASV dolāru, Latvijā ienāca amerikāņu kompānija «Kellogg’s». Togad tā bija lielākā ārzemju investīcija Latvijā, taču drīz vien amerikāņu biznesmeņi mainīja savus plānus un trīs fabrikas, tostarp Ādažos uzbūvēto, slēdza. Taču veikalu plauktos firmas produkcija palika, tai pievienojās arī citi pārslu ražotāji, kuru pasaulē ir vairāk nekā simts. Ik pa laikam sabiedrībā arī uzjundī diskusija, cik patiešām veselīgas, enerģētiskas ir Rietumos tik plaši patērētās brokastu pārslas. Izskan viedoklis, ka tajās ir pārāk daudz cukura. Tiek apšaubītas produkta reklāmas, kas dažkārt sola sirds, zarnu trakta un pat matu veselību. 

Uzņēmējs E.Ence ir pateicīgs LLU zinātniecēm, ka viņu radītā pārtikas kvalitāte nav apšaubīta. Projekta attīstītājs piebilst, ka «Milzu!» lielu uzmanību pievērsis arī produkta iepakojumam. Tā kā uzņēmums plāno savu produkciju pārdot ģimenēm ar bērniem, tika pasūtīts mārketinga pētījums. Prāta vētrās, kurās piedalījušies arī bērni, ir radies uzņēmuma nosaukums, kam atbilst arī tirgū piedāvātie pārslu veidi: «Milzu prieks», «Milzu! prāts», «Milzu! spēks», «Milzu! veiklums». Tās ir vērtības, kas tuvas bērniem. Protams, tiek domāts, ka bērniem ir jādod labākais, tīra manta. 

I.Gedrovica stāsta, ka viņas nokļūšana šajā projektā bija laimīga sagadīšanās, par kuru viņa pateicas S.Muižniecei-Brasavai, kas LLU koordinē zinātnieku un uzņēmēju sadarbību un inovāciju ieviešanu ražošanā. I.Gedrovica atzīst, ka pati ir jauna zinātniece, kas promocijas darbu par veselīgo topinambūru miltu lietošanu pārtikas produktos aizstāvēja tikai pirms diviem gadiem. Par šo darbu viņa gan saņēma Zemkopības ministrijas «Sējēja» balvu. Savukārt asociētā profesore S.Muižniece-Brasava, izstrādājot sausās uzturdevas Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām, 2013. gadā LLU ieguva titulu «Gada zinātnieks».  

I.Gedrovica atceras, ka 2013. gada vasarā vairāk nekā mēnesis pagāja, projektu sagatavojot iesniegšanai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, kas administrē ERAF līdzfinansējuma saņemšanu. «ES paver plašas iespējas uzņēmēju un zinātnieku sadarbībai,» saka I.Gedrovica. Viņai šajā jomā ir arī vairākas citas iestrādes. 

Šajā projektā uzņēmums «Milzu!» iegulda mazāk par pusi no darba izmaksām, lielāko daļu sedz ERAF. 

Vai no Latvijas izejvielām ražotās sausās pārslas varētu kļūt par Latvijas «Nokia», svarīgu eksportpreci? «Kāpēc ne? Sadarbība ar «Milzu!» man dod pārliecību par pēdējā laikā bieži izmantoto saukli «Latvija var!»,» saka I.Gedrovica. Viņu kolēģi zinātnieki aicina uzņēmējus palīdzēt iepazīstināt, piemēram, ar speltes kviešiem, kam ir trīs reizes augstāks nekā rudzos olbaltumvielu saturs. Viņasprāt, mums var būt daudz inovatīvu produktu, ko pasaule novērtētu. 

Brokastu pārslas šad tad var vecākiem atvieglot mājas soli. «Ir reizes, kad no darba atnāku nogurusi. Tad pārslas, kam atliek uzliet pienu vai jogurtu, ir pats vienkāršākais, ko bērni paši var pagatavot. Mūsu vecākā meita Tīna «Milzu!» pārslas ēd vieglās brokastīs. Pusdienas skolā viņai ir jau pulksten 10.30, tad tas ir pieņemami,» savu personīgo pieredzi klāsta zinātniece. 

Ikdienā I.Gedrovica vada nodarbības studentiem Pārtikas tehnoloģijas fakultātē. Viņa uzskata, ka īpaši pēdējā laikā, kad samazinājies studentu skaits, mācību spēkiem ir vairāk iespēju pievērsties zinātniskajai pētniecībai, inovācijām. 

Informāciju sagatavoja Gaitis Grūtups, publicēts laikrakstā "Zemgales Ziņas".

Lana Janmere
Publicēts: 24.10.2014 14:45



llu_uznemsana2.jpg

Jaunākā galerija

img

Uzmanību!

 j-pils baneris.JPG