Zinātnes un projektu attīstības centra kontakti

Adrese:
Jelgavas pils,189.telpa
Lielā iela 2, Jelgava, LV-3001
Tālrunis: 63005685
E-pasts: research135. at.jpgllu.lv

Vadītāja:
Dzidra Kreišmane
E-pasts: dzidra.kreismane@llu.lv

Šis ir vecais LLU portāls. Mūsu jaunā mājas lapa pieejama ŠEIT

Aktuālākais


  • Zinātnieki publisko jaunākos pētījumu rezultātus lauksaimniecībā un pārtikā
  • Zinātnieki publisko jaunākos pētījumu rezultātus lauksaimniecībā un pārtikā (0)

    LLU Jelgavas pilī novembra izskaņā tika publiskoti jaunāko pētījumu rezultāti, kas iegūti valsts pētījumu programmas “Lauksaimniecības resursi ilgtspējīgai kvalitatīvas un veselīgas pārtikas ražošanai Latvijā" (AgroBioRes) ietvaros. Pētījumi 5 projektos sākti 2014. gadā, un LLU un citu zinātnisko institūciju pārstāvji šogad ziņoja par 3. posma rezultātiem.

    Pētījumi tiek veikti 5 tematiskajos virzienos:

    1. Augsnes ilgtspējīga izmantošana un mēslošanas risku mazināšana
    2. Augļaugu ilgtspējīgu audzēšanu ietekmējošie bioloģiskie procesi un ražošanas blakusproduktu pielietojuma paplašināšana
    3. Vietējās izcelsmes slaucamo govju un cūku saimnieciski nozīmīgo pazīmju ģenētiskā izpēte kvalitatīvu pārtikas produktu ražošanai un dabīgas izcelsmes barības sastāvdaļu izstrāde un pārbaude
    4. Vietējo lauksaimniecības resursu ilgtspējīga izmantošana kvalitatīvu un veselīgu pārtikas produktu izstrādei
    5. Mikroorganismu rezistences un citu bioloģisko un ķīmisko risku izpētes procedūru izstrāde un pielietošana pārtikas ķēdē

     

    Augsnes ilgtspējīga izmantošana un mēslošanas risku mazināšana. Vadītājs Antons Ruža, LLU Lauksaimniecības un Vides un būvzinātņu fakultātes.

    Turpināti pētījumi par nozīmīgāko laukaugu audzēšanas tehnoloģiju ietekmi uz augsnes izmantošanas ilgtspējību un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, kā arī turpināts darbs pie zināšanu bāzes radīšanas mēslošanas normu optimizācijai, samazinot vides riskus, ko rada slāpekļa un fosfora iespējamie zudumi no kultivēto zemju augsnēm. Eksperimenti veikti Poķu, Saldus, Bērzes un Vecauces stacionāros. Projekta realizācijā iesaistītas vairākas zinātnieku grupas, kas pēta augsnes izmaiņas, novērtē augsnes mikrobioloģisko aktivitāti, analizē kviešu stiebru pamatnes un sakņu puves izplatību, un veic skrejvaboļu un īsspārņu monitoringu ziemas kviešu sējumos ar dažādu augsnes apstrādi un laukaugu maiņu.

    Augļaugu ilgtspējīgu audzēšanu ietekmējošie bioloģiskie procesi un ražošanas blakusproduktu pielietojuma paplašināšana. Vadītāja Inga Moročko-Bičevska, LLU APP Dārzkopības institūts.

    Ābeles, bumbieres un vīnogas ieņem nozīmīgu nišu augļkopības nozarē, tām piemīt augsts ražošanas paplašināšanas un attīstības potenciāls, nodrošinot tirgu ar vietējas izcelsmes augstvērtīgiem produktiem un pārtikas izejvielām, t.sk. nišas produktiem. Projekta mērķu sasniegšanai darbs veikts septiņās aktivitātēs. Turpināti pētījumi par ābeļu un bumbieru augļu kvalitāti ietekmējošo slimību izplatību un izcelsmi un izstrādāts zinātniskais pamatojums to ierobežošanas pilnveidošanai. Pētījumu gaitā skaidroti ābeļu un bumbieru slimību un saimniekaugu mijiedarbības ģenētiskie un bioloģiskie aspekti audzēšanas un uzglabāšanas laikā, izstrādāts zinātniskais pamatojums ierobežošanas pasākumiem. Pilnveidotas augļu gatavības noteikšanas metodes, optimizēts augļu vākšanas laiks un skaidrota augļu nogatavošanās procesu ietekme apstrādei ar 1-MCP kvalitatīvas produkcijas nodrošināšanai un saglabāšanai. Veikta Latvijā selekcionēto un audzēto brīvdabas vīnogu izvērtēšana to mērķtiecīgai saglabāšanai un plašākai izmantošanai. Veikta Latvijā selekcionēto un audzēto vīnogu ķīmiskā sastāva (stilbēnu, t.sk. resveratrola, fenolskābju, procianidīnu u.c.) izpēte pielietojuma potenciāla paplašināšanai. Izstrādātas tehnoloģijas bioloģiski aktīvas vielas saturošu produktu ieguvei, izmantojot augļu koku un ogulāju audzēšanas un pārstrādes blakusproduktus (t.sk. dzinumus, augļaizmetņus, sēklas).

    Vietējās izcelsmes slaucamo govju un cūku saimnieciski nozīmīgo pazīmju ģenētiskā izpēte kvalitatīvu pārtikas produktu ražošanai un dabīgas izcelsmes barības sastāvdaļu izstrāde un pārbaude. Vadītāja Daina Jonkus, LLU Lauksaimniecības un Veterinārmedicīnas fakultātes.

    Veikta Latvijas baltās šķirnes cūku DNS paraugu genotipēšana, nosakot cūku PRKAG3 gēna 4 lokusu polimorfismu, kā arī apkopoti genotipēšanas rezultāti. Noteikts dažāda genotipa slaucamo govju piena ķīmiskais sastāvs, t.sk. minerālvielas un recēšanas īpašības. Pētīts dažāda genotipa cūku gaļas ķīmiskais sastāvs, noteikts gaļas pH, mitruma noturība un krāsa.

    Pētīta dabīgos bakteriocīnus saturošu barības devu sastāvdaļu ietekme uz dzīvnieku imūno stāvokli. Izvērtēta barības sastāvdaļu ietekme uz kautķermeņu gaļas kvalitatīvajām īpašībām. Veikta probiotisko līdzekļu imūnmodulējošo īpašību izpēte. Izvērtēti iegūtie pirmējie dati par barības piedevu (prebiotiku un sinbiotiku) receptūru 4 variāciju ietekmi uz teļu morfofofunkcionālo attīstību un veikti atkārtoti padziļināti pētījumi par veiksmīgākās prebiotikas un sinbiotikas receptūras efektivitāti.

    Izstrādāta metodika SARA skarta ganāmpulka veselības problēmu un saslimšanas cēloņu noteikšanai. Izstrādāta jauna SARA novērtēšanas metode govīm.

    Vietējo lauksaimniecības resursu ilgtspējīga izmantošana kvalitatīvu un veselīgu pārtikas produktu izstrādei. Vadītāja Tatjana Ķince, LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultāte un APP Agroresursu un ekonomikas institūts.

    Turpināti pētījumi par graudu (kailgraudu miežu, tritikāles u.c.) kvalitātes parametriem piengatavībā un to izmantošanas iespējām jaunu funkcionālu pārtikas produktu izstrādē (pienā, maizē, konditorejā u.c.); graudu un pākšaugu pārstrādes produktu kvalitātes īpašību izpēte dažādu produktu ieguvei (makaroni, sausie pankūku maisījumi u.c.); turpināta receptūru izstrāde funkcionālo ar paaugstinātu uzturvērtību ekstrudēto produktu ieguvei; veikti pētījumi par Latvijā audzēto populāciju rudzu un hibrīdu rudzu šķirņu ķīmisko sastāva izpēti, tehnoloģiskām īpašībām, bioloģiski aktīviem savienojumiem un priekšrocībām rudzu maizes gatavošanā. Turpināta svaigu dažādu šķirņu kartupeļu kvalitātes izpēte jaunu kartupeļu produktu izstrādei; turpināti pētījumi par kartupeļu pārstrādes blakusproduktu (kartupeļu mizu u.c.) potenciāla izvērtējumu. Turpināti eksperimenti par laktulozes ieguvi un attīrīšanu un izmantošanu pārtikas produktos kā prebiotiķi; pienskābes baktēriju producētiem eksopolisaharīdiem (EPS); veikti pētījumi par sūkalu derīguma termiņa pagarināšanas iespējām, izmantojot augstspiediena tehnoloģiju. Turpināti pētījumi par dažādu augu ekstraktu izmantošanu atdzesētās cūkgaļas derīguma termiņa pagarināšanai; sāls satura samazināšanas iespējām gaļas uzkodās, kā arī par ķirbju, irbeņu ogu, aroniju augļu un to atlikumproduktu ķīmiskā sastāva izpēti un to piemērotību dažādiem pārstrādes produktiem; mikroviļņu-vakuuma kaltēšanas metodes piemērotību dažādu augļu, dārzeņu un to atlikumproduktu un garšaugu kaltēšanai, saglabājot to bioloģisko vērtību.

    Projektā tiek veikta arī miežu un auzu graudu fizikāli bioķīmiskā potenciāla izpēte, lai izvērtētu graudu strukturālās, tehnoloģiskās un diētiskās īpašības un arī bioloģiski aktīvu savienojumu veidošanās faktoru izvērtēšana rudzu un tritikāles graudos un kartupeļos veselīgas un drošas pārtikas ražošanai.

    Mikroorganismu rezistences un citu bioloģisko un ķīmisko risku izpētes procedūru izstrāde un pielietošana pārtikas ķēdē. Vadītājs Aivars Bērziņš, BIOR un LLU Veterinārmedicīnas fakultāte.

     

    Projektā veikti pētījumi, lai sasniegtu izvirzītos mērķus – noskaidrot rezistento mikroorganismu (rezistences-AMR) izplatību lauksaimniecības dzīvniekos un pārtikas ķēdē un radīt jaunas zināšanas par AMR attīstības mehānismiem un tendencēm. Zinātnieki nosaka AMR korelāciju ar medikamentu pielietošanu dzīvnieku barībā un ārstniecībā un informēt nozares speciālistus un sabiedrību par rezistences ierobežošanas veidiem un iespējām. Tāpat tiek izstrādātas un ieviestas mūsdienu diagnostikas un analīžu metodes, kas nodrošinās pārtikas izejvielu un produktu un apkārtējās vides objektu izpēti, iegūstot zināšanas par šo paraugu riskiem cilvēku organismam.

    Plānots, ka pētījumi noslēgsies 2017. gada nogalē. Detalizēta informācija par atsevišķiem projektiem pieejama mājas lapā http://agrobiores.lv/index.php/lv/

    Lana Janmere
    Publicēts: 28.11.2016 12:44
  • Par bumbieru-kadiķu rūsas pētījumiem doktora grādu iegūst Baiba Lāce
  • Par bumbieru-kadiķu rūsas pētījumiem doktora grādu iegūst Baiba Lāce (0)

    29. decembrī promocijas darbu "Agroekoloģisko faktoru ietekme uz bumbieru – kadiķu rūsu (ier. Gymnosporangium sabinae (Dicks.) G. Winter) un integrētās augu aizsardzības iespējas slimības ierobežošanā" aizstāvēja Baiba Lāce un ieguva doktora grādu lauksaimniecības zinātnē.
    Foto: Dainis Lapiņš

    Bumbieres ir otrs izplatītākais sēkleņkoku kultūraugs Latvijas dārzos, taču dažādu sugu kadiķu izplatība Latvijā ir veicinājusi patogēna Gymnosporangium sabinae (Dicks.) G. Winter attīstību. Kā atzīst jaunā doktore, slimība pēdējos gados sastopama arvien vairāk ne tikai piemājas dārzos, bet arī komerciālajos bumbieru stādījumos, radot sekas bumbieru ražā. Turklāt līdz šim trūkuši pētījumi par bumbieru – kadiķu rūsas ierosinātāja specifiku un ierobežošanas iespējām.

    Līdz ar to B. Lāces promocijas darba mērķis bija noskaidrot agroekoloģisko faktoru ietekmi uz Gymnosporangium sabinae (Dicks.) G. Winter bioloģiju, bumbieru - kadiķu rūsas epidemioloģiju un integrētās augu aizsardzības iespēju pielietojumu patogēna ierobežošanā.

    Promocijas darbā ir identificētas Gymnosporangium sugas, kuras ierosina bumbieru – kadiķu rūsu un to izplatību Latvijā, izpētītas bumbieru – kadiķu rūsas ierosinātāja attīstības cikla īpatnības, kā arī izvērtēta slimības bojājumu pakāpe atkarībā no bumbieru genotipa.

    B. Lāce secinājusi, ka Latvijā sastopamas trīs Gymnosporangium sugas, turklāt bumbieru – kadiķu rūsa atrasta visos apsekotajos bumbieru stādījumos, tomēr visstiprāk bumbieres inficētas piemājas dārzos. Bojājumu pakāpe lauka apstākļos dažādiem bumbieru genotipiem ir atšķirīga. Izturīgākie ir Pyrus ussuriensis, Tjoma, Sibirjačka, Kazraušu bumbiere nr.5, Petrilas nr.11, Doria, Elia, U 678, Doyenne d’Hiver.

    Jaunā doktore arī atklājusi, ka bumbieru inficēšanās ir atkarīga no Gymnosporangium sabinae bazīdijsporu veidošanās un izlidošanas, kuru ietekmē meteoroloģiskā situācija. Izlidošanas posms ir visnozīmīgākais slimības ierobežošanā, kad nepieciešama atbilstoša fungicīdu izmantošana.

    Pētījumi veikti Dārzkopības institūtā no 2008. līdz 2015. gadam. Augu materiāls ievākts visā Latvijas teritorijā, apskatot 762 kadiķus, kā arī bumbieres un pīlādžus no 53 vietām Latvijā. Pētījumā iegūtie rezultāti ir izmantojami jaunu šķirņu veidošanā un patogēna ierobežošanā ne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas valstīs.

    Promocijas darba zinātniskā vadītāja: Prof. Dr. biol. Biruta Bankina.

    Ar promocijas darba kopsavilkumu var iepazīties LLU Fundamentālās bibliotēkas mājas lapā

    Lana Janmere
    Publicēts: 29.12.2016 21:18
  • Gada nogalē sumināti doktora grādu ieguvušie
  • Gada nogalē sumināti doktora grādu ieguvušie (0)

    Izlaidumu laiks pamatstudiju un maģistra studiju absolventiem parasti notiek vasarā, taču promocijas darbus aizstāvējušie savu izlaidumu LLU jau tradicionāli svin ziemas sākumā – LLU svinīgajā Konventa sēdē.

    Šī gada svinīgajā Konventā 22. decembrī tika sveikti 15 jaunie doktori, kuri promocijas darbus aizstāvējuši 2015. gada izskaņā vai 2016. gadā līdz novembrim. Jau otro gadu tika turpināta jaunā tradīcija, kad jaunie doktori saņēma ne tikai doktora grādu apliecinošo diplomu, bet arī īpašu doktora šalli, kas apliecina viņu piederību plašajai LLU doktoru saimei.

    Doktora grāda ieguvēji, kurus sveica 2016. gada svinīgajā Konventa sēdē decembrī:

    Lauksaimniecības zinātnē - Liena Poiša. Promocijas darbs "Sējas kaņepju un miežabrāļa produktivitātes un kvalitātes rādītāju izvērtējums cietā biokurināmā ieguvei" (zin.vad. Aleksandrs Adamovičs).

    Pedagoģijā - Ruta Renigere. Promocijas darbs "Ekoloģiskā pieeja medicīnas māsu izglītībā un veselības aprūpē" (zin. vad. Ludis Pēks).

    Ekonomikā - Aija Sannikova. Promocijas darbs "Mūžizglītības ekonomiskie aspekti Latvijā" (zin. vad. Aina Dobele).

    Mežzinātnē - Leonīds Zdors. Promocijas darbs "Kokaudzes struktūras un apsaimniekošanas režīmu ietekme uz parastās priedes (Pinus Sylvestris L.) atjaunošanos vienlaidus un grupu pakāpeniskajās cirtēs" (zin. vad. Imants Liepa).

    Inženierzinātnēs (Pārtikas zinātnes nozarē) - Ingrīda Augšpole. Promocijas darbs "Minimāli apstrādātu burkānu kvalitātes novērtējums" (zin. vad. Tatjana Ķince).

    Inženierzinātnēs (Informācijas tehnoloģiju nozarē) - Agris Pentjušs. Promocijas darbs "Stehiometrisko modeļu izveides un analīzes procedūras metaboliskajai inženierijai" (Aleksandrs Gailums).

    Lauksaimniecības zinātnē - Inga Jansone. Promocijas darbs "Ziemāju labības kā izejviela atjaunojamās enerģijas ieguvei Latvijā" (zin. vad. Zinta Gaile).

    Ekonomikā - Andrejs Lazdiņš. Promocijas darbs "Latvijas reģionu minerālo resursu tirgus attīstība" (zin. vad. Jānis Kaktiņš).

    Arhitektūrā (Ainavu arhitektūras nozarē) - Maija Veinberga. Promocijas darbs "Estētika un ekoloģija Latvijas pilsētu apstādījumu teritoriju plānošanā" (zin. vad. Daiga Zigmunde).

    Mežzinātnē - Ainārs Grīnvalds. Promocijas darbs "Stratēģiskās un taktiskās plānošanas sasaistes pilnveidošana galvenajā cirtē" (zin. vad. Dagnis Dubrovskis ).

    Inženierzinātnēs (Koksnes materiāli un tehnoloģijas) - Inese Šāble. Promocijas darbs "Koksnes šķiedru saistīšanās spēju uzlabošana" (zin. vad. Andris Morozovs).

    Inženierzinātnēs (Koksnes materiāli un tehnoloģijas) - Dace Cīrule. Promocijas darbs "Termiski modificētas lapkoku koksnes dekoratīvās īpašības un to stabilitātes uzlabošana pret vides faktoru iedarbību" (zin. vad. Henn Tuherm un Bruno Andersons).

    Lauksaimniecības zinātnē - Līga Vilka. Promocijas darbs "Lielogu dzērveņu ogu puves un to ierosinātāji Latvijā" (zin. vad. Biruta Bankina).

    Mežzinātnē - Endijs Bāders. Promocijas darbs "Sasalstoša lietus un vēja kā dabisko traucējumu ietekme skuju koku audzēs hemiboreālajos mežos Latvijā" (zin. vad. Āris Jansons).

    Inženierzinātnēs (Vides inženierzinātņu nozarē) - Viesturs Kalniņš. Promocijas darbs "Gaisa piesārņojuma sinerģiskā efekta novērtējums ar bioindikācijas un vides parametru metodēm" (zin. vad. Ritvars Sudārs un Inga Straupe).

    Lana Janmere
    Publicēts: 29.12.2016 21:16
  • Lāčplēša dienā notiks grāmatas “P. Birkerts: Es laižu savus darbus pasaulē” atvēršanas svētki
  • Lāčplēša dienā notiks grāmatas “P. Birkerts: Es laižu savus darbus pasaulē" atvēršanas svētki (0)

    11. novembrī 11.00 Jelgavas pils Sudraba zālē notiks ESAF Sociālo un humanitāro zinātņu institūta vieslektores Ināras Leikumas monogrāfijas “P. Birkerts: Es laižu savus darbus pasaulē" atvēršana, tādējādi noslēdzot Pētera Birkerta 135. jubilejas gadu.

    Pēteri Birkertu (1881-1956) pamatoti var uzskatīt par psiholoģijas un socioloģijas pamatlicēju Latvijā. P. Birkerta darbi "Psiholoģija vidusskolām, skolotāju semināriem un pašmācībai"(1921), "Daiļradīšanas psiholoģija" (1.1922.,2.1925), "Mīlas psiholoģija"(1926), "Zocioloģija"(1921), "Ievads latvju tautas prātniecībā"(1937), "Latvju tautas dzīves gudrība"(1937), "Latvju tautas estētika"(1939), "Latvju tautas ētika" ir interesanti un nozīmīgi arī mūsdienu zinātnes kontekstā. 15 savas dzīves gadus P.Birkerts veltījis latviešu folkloras vākšanai un apkopošanai. Šajā laikā viņš savācis vairāk kā 130 000 folkloras vienību.

    LLU ietvaros P. Birkerta devums tiek īpaši godināts, jo kopš 2004. gada Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultāte piešķir P.Birkerta vārdisko stipendiju studentiem par aktīvu sabiedrisko un studiju darbu, kā arī pētījumiem socioloģijā. P.Birkerta stipendiju saņēmušas: Dina Bite – 2004.g., Lāsma (Līcīte) Dobele – 2005.g., Sandra (Šteinerte) Grigorjeva  - 2006.g., Lana Janmere – 2007.g., Ilva Zvilna – Štrāla – 2008.g. un 2009.g., Evita Ruliete – 2010.g., Ilvija (Gaidukoviča) Melne – 2011.g., Ilze Balgalve – 2012.g., Elīna Vārtukapteine- 2013.g., Evija Otaņķe- 2014.g.

    P. Birkerta darbu apskats un analīze apkopoti Ināras Leikumas monogrāfijā, kuras atvēršana notiks 11. novembrī. Viņa pētnieciskā darbība risinājusies socioloģijas, psiholoģijas, filozofijas un tautas folkloras apzināšanas jomā un vēl joprojām ir nozīmīga Latvijas zinātnes vēstures kontekstā. 

    Lana Janmere
    Publicēts: 07.11.2016 17:36
  • Promocijas darbu par govju piena proteīna ģenētiskajiem pētījumiem aizstāvējusi Dace Smiltiņa
  • Promocijas darbu par govju piena proteīna ģenētiskajiem pētījumiem aizstāvējusi Dace Smiltiņa (0)

    25. novembrī LLU Lauksaimniecības fakultātē promocijas darbu “Latvijā audzēto slaucamo govju piena proteīna selekcijas molekulāri ģenētiskais nodrošinājums" aizstāvēja Dace Smiltiņa un ieguva lauksaimniecības zinātņu doktora grādu lopkopības apakšnozarē.

    Promocijas darba mērķis ir sekmēt govju selekciju Latvijā, izstrādājot un pārbaudot molekulāri ģenētisko analīžu nodrošinājumu kvalitātes un kvantitātes analīzei Latvijā audzēto slaucamo govju populācijā, balstoties uz piena proteīna gēnu polimorfismu pētniecību.

    Dace Smiltiņa atklāj, ka uz gēniem balstītās govju selekcijas pieredze Latvijā līdz šim nav bijusi, jo molekulāri ģenētiskie pētījumi dzīvnieku audzēšanā aizsākušies tikai pāris gadus atpakaļ. Gēnu balstītas selekcijas iespējamā efektivitāte Latvijas piena lopkopībā ir šīs selekcijas lietojums, noskaidrojot piena proteīnu vēlamos genotipus, tā palīdzēs analizēt un ieviest jaunus selekcijas standartus piena lopkopībā, lai uzlabotu govju produktivitāti. Salīdzinot ar tradicionālo selekciju, gēnu tieša vai marķiera bāzēta selekcija var būt ievērojami efektīvāka. Turklāt piena proteīnu molekulāri ģenētiskie varianti ietekmē piena produkciju, ko ražotāji vēl nav apzinājušies.

    Promocijas darbā ir atlasīti molekulārie marķieri, kuri būtu piemēroti piena proteīna gēnu polimorfisma raksturošanai Latvijā audzēto slaucamo govju populācijā, veikta atlasīto govju piena proteīna gēnu polimorfismu pirmēja raksturošana, izpētīta Latvijā audzēto slaucamo govju piena produktivitātes rādītāju saistība ar izvēlētajiem piena proteīna gēnu molekulārajiem marķieriem, kā arī pētīta Latvijā audzēto un vaislai izmantoto buļļu ciltsvērtības rādītāju saistība ar izvēlētajiem piena proteīna gēnu molekulārajiem marķieriem.

    Promocijas darba vadītājs ir Dr.agr. Ziedonis Grīslis, zinātniskā konsultante Dr.agr. Rita Sarma.

    Ar promocijas darba rezultātiem var iepazīties LLU Fundamentālās bibliotēkas mājas lapā

    Lana Janmere
    Publicēts: 28.11.2016 12:10